Vīrietis, kurš pirms 12 gadiem teica cilvēkiem iegādāties Bitcoin par 1 USD😱😱
2013. gadā vīrietis vārdā Davinci Jeremie, kurš bija YouTuber un agrīns Bitcoin lietotājs, teica cilvēkiem ieguldīt tikai 1 USD Bitcoin. Šajā laikā viens Bitcoin maksāja apmēram 116 USD. Viņš teica, ka tas ir neliels risks, jo pat ja Bitcoin kļūtu bezvērtīgs, viņi zaudētu tikai 1 USD. Bet, ja Bitcoin vērtība pieaugtu, tas varētu nest lielus ieguvumus. Diemžēl tajā laikā ne daudzi cilvēki viņu uzklausīja. Šodien Bitcoin cena ir ļoti pieaugusi, sasniedzot vairāk nekā 95 000 USD savā augstākajā punktā. Cilvēki, kuri sekoja Jeremie padomam un iegādājās Bitcoin, tagad ir ļoti bagāti. Pateicoties šim agrīnajam ieguldījumam, Jeremie tagad dzīvo greznu dzīvi ar jahtām, privātajiem lidmašīnām un dārgām automašīnām. Viņa stāsts parāda, kā mazi ieguldījumi jaunās lietās var novest pie lieliem ieguvumiem.
The Managed Democracy of Midnight: Training Wheels for a New Era
I’ve always found it ironic that the very people who claim to be building the future of finance are the ones most obsessed with charging you a tax for every breath you take on their network. We’ve been conditioned to accept this subtractive reality where every transaction is a tiny bite out of our principal. When I first dug into the Midnight whitepaper, I expected the same old song and dance about utility, but the NIGHT token is actually trying to pull off a much weirder and more ambitious trick. It’s not just a currency. It’s more like a battery that charges a resource called DUST. In the old world, you burn your tokens to move your tokens. With Midnight, you hold your NIGHT and it generates the fuel you need to actually do things. You aren't spending the wood to keep the fire going, you're just sitting near a sun that never quite burns out. The technical reality here is a massive balancing act between two different worlds. They’ve capped the supply at 24 billion tokens, but they’ve basically birthed them as native assets on both Cardano and Midnight at the same time. It’s a mirror game where the protocol has to be incredibly disciplined to make sure the same token isn't being used in two places at once. If a token is unlocked and ready to party on Midnight, it’s automatically handcuffed on Cardano. I’ve seen enough bridge exploits to be naturally cynical about any cross chain movement, but Midnight is trying to bake these invariants into the ledger logic itself. At launch, it’s a one way street from Cardano to Midnight, which is a classic move. It’s always easy to let people into the party, but building the exit door back to the main chain is a much harder engineering feat they’ve pushed down the road. There is also a very deliberate, almost cold blooded pragmatism in how they’ve handled privacy. While the network itself is built for shielded transactions, the NIGHT token is staying completely unshielded. Your holdings and your wallet addresses are right there in the open for any regulator with a block explorer to see. It’s a business in the front, party in the back approach to compliance. They’re giving you privacy for your data and your DUST powered actions, but the underlying assets stay in the light. It’s a compromise that might annoy the hardcore privacy maximalists, but it’s likely the only way to keep the project from getting nuked by the powers that be before it even gets off the ground. Even the governance model is grounded in a deep sense of realism. We all love the dream of a pure DAO where the community decides everything from day one, but we also know that usually leads to absolute chaos. Midnight is starting with a federated committee, a multisig setup of identified entities who hold the keys while the training wheels are on. They’re promising a transition to a true decentralized treasury and community voting later, but for now, it’s a managed democracy. It’s a disinflationary system where the rewards for block producers will eventually dry up, leaving the ecosystem to rely on its own internal gravity. In the end, this isn't just a new coin. It’s an attempt to build a digital container terminal where the gates stay open as long as you have the right equipment. $NIGHT #night @MidnightNetwork
I used to get a headache trying to understand how two different blockchains could talk to each other without losing money in the middle. With the Midnight project, I finally see a system that acts like a strict accountant for my tokens. It all comes down to three basic rules or invariants that keep everything honest between Midnight and Cardano. The first rule makes sure Midnight never hands out rewards that Cardano hasn't actually released yet. It is like waiting for a check to clear before you spend the cash. The second rule is even simpler because it says if I want to unlock a token on Midnight, I have to lock it up on Cardano first. This keeps the total supply from spinning out of control. The third rule is the math that handles the bridge and ensures the same token cannot be held by any wallet on both chains at the same time. This is the hard truth of the system. I like it because I do not have to worry about a glitch creating fake money out of thin air. It feels solid because the chains are constantly checking each other's homework. For me, this matters because I can move my assets around without feeling like I am crossing a shaky bridge. It is just clean and predictable math that protects my digital wallet.
The End of the Gas War: How the NIGHT Token Recharges Your Web3 Experience
I have spent the better part of time watching the same old cycle where every new L1 promises the moon but hands you a gas bill that looks like a mortgage payment. We have been stuck in this subtractive loop where using a network means bleeding out your core assets just to move a few bytes of data. It is the classic digital gold fallacy where you have to chip off a piece of your bar every time you want to walk through the vault door. But then you look at what is happening with Midnight and the NIGHT token and you start to see a shift toward something that actually feels like it was designed by people who live in the trenches of Web3 rather than just theorizing about it from a ivory tower.
The first thing that hits you about NIGHT is that it handles the whole cross chain headache with a level of native sophistication that makes the current era of clunky wrapped assets look like a middle school science project. We are talking about twenty four billion tokens minted on Cardano that effectively exist in two places at once. It is not some janky third party bridge where you pray the multisig holders did not lose their keys. It is a protocol level mirror. You have this elegant dance of locked and unlocked states where the system ensures that if a token is live on Midnight it is frozen on Cardano and vice versa. It is a necessary friction because the reality is that propagation delays are a physical limit. The team is being honest about the fact that they are erring on the side of caution with invariants that prevent double spending rather than promising instant teleportation that usually ends in a bridge drain. What really grinds my gears about most modern tokens is how they force you to dump your bags just to participate. Midnight turns that on its head with the DUST resource. Think of NIGHT as the well and DUST as the water. You hold the token and it slowly generates this utility resource that pays for your transactions. It is a renewable model that actually rewards long term alignment instead of taxing every single breath you take on the network. If you have enough NIGHT you are essentially transacting for free because you are living off the interest of your own stake. It is a massive departure from the old subtractive ways of Ethereum or Solana where every trade is a slow march toward zero if you are not careful. Of course the visionaries will tell you it is all sunshine and decentralization but I have seen enough launches to appreciate the honesty of a phased rollout. At the start it is going to be a federated setup with a committee because letting a raw DAO manage a nascent protocol is a recipe for a rapid unscheduled disassembly. They are building a treasury and a reserve for block rewards that will eventually bleed out into the hands of the community but for now it is a controlled burn. The NIGHT token itself stays unshielded and public which might upset the privacy purists but it is the pragmatic move for liquidity and exchange listings while the DUST resource handles the heavy lifting of the actual shielded economy. When you zoom out you realize we are moving away from the era of the disposable currency and toward something much more industrial and resilient. Most tokens act like a pile of coal that you have to burn to get anywhere and once it is gone you are left sitting in the dark. Midnight is trying to build something more like a solar farm where the infrastructure itself provides the power to keep the lights on indefinitely. It is the difference between a high pressure steam engine that eventually runs out of water and a self sustaining ecosystem that grows more efficient the longer you stay in it. $NIGHT #night @MidnightNetwork
Why Midnight is the Only Grown-Up Privacy Play in the Room
I remember the first time I realized that public blockchains were essentially high-tech glass houses where everyone is forced to shower in full view of the street. We spent years romanticizing radical transparency as the ultimate antidote to backroom banking deals, but we ignored the bone-deep reality that nobody actually wants their medical history or trade secrets broadcast to a global ledger. Most major networks today are still stuck in this exhibitionist phase, where every transaction peels back another layer of your financial skin. It is a fundamental design flaw that makes these platforms virtually unusable for anyone with a real business to run or a shred of dignity to protect. We have been sold a vision of trustless integrity that actually just creates a massive compliance nightmare and a playground for anyone with enough metadata to map out your entire life.
The economic side of this mess is not much better because we are still trapped in these clunky, single-token systems that feel more like a casino than a utility. If you want to move a digital asset today, you have to pray the native token has not spiked in price because of some unrelated speculative frenzy. It is an absurd way to run a global computer, and it only gets worse when you look at how these tokens were handed out in the first place. Most projects are just closed-loop silos where early insiders and venture capitalists sit on the throne while the actual community fights for scraps. These networks act like they are in a highlander movie where there can be only one winner, which just fragments the whole industry and locks value into isolated islands that refuse to talk to each other. Midnight is finally walking into the room with a dose of sanity by splitting the atom of blockchain economics. Instead of one volatile coin doing everything, they have introduced this dual-component system where the NIGHT token acts like a power plant that constantly generates DUST as a renewable resource. It is a brilliant bit of engineering because it means if you hold the native token, you have a predictable stream of energy to run your transactions without constantly checking a price chart. This is the first time I have seen a project treat operational costs like a utility bill rather than a gamble. They are also tackling the privacy problem with a level of nuance that the industry usually lacks. Instead of the total blackout of old-school privacy coins that regulators hate, they are building a shielded resource that respects the law while keeping your metadata off the front page.
What really strikes me is how they are moving away from the adversarial mindset that has defined Web3 for a decade. Midnight is designed to play nice with others, allowing people to pay for transactions with other native tokens or even fiat, much like the way a developer in the Web2 world might sponsor a user experience to keep things frictionless. They are launching this through a fair distribution model called the Glacier Drop, which feels like a deliberate attempt to break the cycle of insider-only enrichment. It is the difference between building a private fortress and building a global port. While the rest of the industry is busy digging moats and building walls, this approach understands that a network is only as valuable as the traffic it facilitates. We are finally moving from the era of the digital walled garden to the era of the open transit hub where privacy is the standard and cooperation is the currency. $NIGHT #night @MidnightNetwork
Iegūta ievade. Apstrādā Mira protokola baltā grāmata.
Sāk sistēmas žurnālu.
Paketēšanas ierašanās: Kandidātu satura virkne.
source_agnostic: true
status: neapstiprināts
Lietotājs vēlas "patiesību." Vai tās simulāciju.
Viņi ielej neapstrādātu prozu traukā un gaida, ka tīkls ieelpos noteiktību trokšņos.
transformation_engine: aktīvs
decomposition_logic: rekursīvs
Neapstrādāti dati ir atbildība. Tie ir uzpūsti.
Subjektīvi. Ja es nododu pilnu juridisko dokumentu pieciem dažādiem verifikatoriem, saņemu piecas dažādas halucinācijas. Konteksts aizplūst. Modeļi zaudē pavedienu.
Es noņemtu gaļu no kaula.
Paņemiet paziņojumu:
"Zeme griežas ap Sauli un Mēness griežas ap Zemi."
Pārāk liela virsma. Es to saplēšu.
claim_01: "Zeme griežas ap Sauli"
claim_02: "Mēness griežas ap Zemi"
Atomiskās vienības. Cietie robežas. Tagad verifikatori nav kur slēpties.
Viņi vēršas pie tieši tās pašas koordinātes. Nav interpretācijas.
Tikai binārais spiediens.
distribution_phase: izplatīšana
node_participation: autonomas
economic_incentive: ieslēgts
Mezgli ir izsalkuši. Neatkarīgi operators, kas vada dažādas svarus.
Viņi nepazīst viens otru.
Viņiem nevajadzētu. Viņi zina tikai paziņojumu un atlīdzību.
consensus_threshold: N/M_līgums
verification_quorum: 3/5
Es skatos telemetriju. Rezultāti lēnām atgriežas.
Hash nesakritības tiek izgrieztas.
Novirzītie mezgli zaudē savu statusu. Sistēmai nav svarīgi "nodomi." Tai rūp atbilstība.
aggregation_status: pabeigts
cryptographic_seal: ģenerēšana
Vēl viens pēdējais solis.
Sertifikāts. Digitāla rēta, kas pierāda, ka darbs ir paveikts. Tas uzskaita modeļus, kas piekrita, un tos, kas neizdevās.
output: apstiprināts_paziņojumu_kopums
certificate_id: 0x882...AF1
Klients saņem savu atbildi.
Viņi domā, ka nopirka uzticību. Patiesībā viņi vienkārši samaksāja par mašīnu konsensu, lai pārtrauktu strīdu.
Patiesība kā pakalpojums: pārtraucot silīcija griestus ar Mira
Es atceros, kā sēdēju bezlogu servera telpā 2010. gadā, jūtoties it kā es pieskatītu temperamentu pilnu mazuli, mēģinot pielāgot mantojuma datu bāzes. Pārejot uz mūsdienām, mēs būtībā darām to pašu ar AI modeļiem, kas hallucinē ar riska kapitālistu pārliecību, kad viņš dzer savu trešo espresso. Mums ir šie milzīgie pamata modeļi, kas var rakstīt dzeju, bet nevar droši pateikt, vai juridiskais citāts ir īsts vai drudža sapnis. Nozare šobrīd ir iestrēgusi šajā neveiklā fāzē, kur mēs izturoties pret AI kā pret maģisku melnu kasti, un pēc tam esam pārsteigti, kad tas sabojājas. Reālās lietas ir tādas, ka cilvēku uzraudzība ir galvenais ierobežojums, un, ja mēs neatrodam veidu, kā padarīt verifikāciju par iekšēju ģenerācijas procesa daļu, tad mēs vienkārši būvējam ļoti dārgas rotaļlietas. Mira būtībā ir mans derējums, ka mēs varam pārtraukt šo modeļu pieskatīšanu, pārejot uz pasauli, kur patiesība nav tikai pēdējā doma, bet iecelta funkcija paša silīcija iekšienē.
Es kādreiz domāju, ka, kad AI kļūs lielāks un gudrāks, tas galu galā pārstās izdomāt lietas. Es sapratu, ka, ja mēs tam vienkārši dosim pietiekami daudz datu un vairāk apstrādes jaudas, tas galu galā kļūs par perfektu patiesības avotu. Bet esmu sapratis, ka tā vienkārši nav šo modeļu darbība. Neatkarīgi no tā, cik daudz tie mērogā, tie joprojām pieņem minējumus, balstoties uz varbūtību, kas nozīmē, ka tie joprojām var būt nepareizi ar augstu pārliecību. To cilvēki sauc par nemainīgo robežu AI sniegumā. Tā ir siena, kurai galu galā katrs modelis sastopas.
Es sāku meklēt veidu, kā patiesi uzticēties tam, ko lasu, nevis manuāli pārbaudīt katru teikumu pats. Tieši tā es atradu Mira. Tā vietā, lai vienkārši lūgtu vienu milzīgu AI un krustu pirkstus, šī tīkls sadala to, ko AI saka, mazās, specifiskās prasībās. Pēc tam tas nosūta šīs prasības uz veselu grupu dažādiem modeļiem, ko vada dažādi cilvēki. Tas ir kā būt žūrijai, nevis vienam tiesnesim. Ja šie neatkarīgie modeļi lielākoties piekrīt, ka izteikums ir patiess, es saņemu pierādījuma sertifikātu.
"Viena modeļa vienmēr būs upuris savām slēptajām aizspriedumiem un nejaušām kļūdām."
Man tas ir grūtais patiesības stāsts tehnoloģiju pasaulē. Mēs nevaram paļauties uz vienu melnu kasti, lai tā būtu mūsu meistars. Ar Miru vara ir izkliedēta. Man patīk zināt, ka verifikācija nāk no dažādas pārbaudītāju grupas, kuriem jāiegulda savas intereses, lai piedalītos. Tas liek informācijai justies stabilai un uzticamai. Tas man ir svarīgi, jo es vēlos izmantot AI lietām, kas patiešām skaitās.
Autonomas AI verifikācijas ceļvedis caur Mira tīklu
Es esmu pavadījis vairāk laika, nekā man patīk atzīt, skatoties, kā dibinātāji man piedāvā privātuma risinājumus, kas būtībā ir tikai dārgi veidi, kā aizslēgt digitāras durvis, kamēr logi paliek plaši atvērti. Mēs esam pieraduši pie šī kompromisa, kurā jūs vai nu nododat savus datus melnajā kastē lietderības labad, vai nu tos paslēpjat tik dziļā seifā, ka pat jūs nevarat tos izmantot. Tā ir nogurdinoša deja, un patiesībā esmu apnicis no visa šī teātra. Lielākā daļa no šiem sistēmām ir tikai centralizētas datu bāzes, kas valkā decentralizācijas masku, un kad maska nokrīt, jūs saprotat, ka jūsu sensitīvā informācija visu laiku atradās uz viena servera Virdžīnijā. Mira beidzot mēģina iznīcināt šo ciklu, izturot datus kā noslēpumu, kas ir pārāk smags vienai personai, lai to nest.
Es agrāk domāju, ka jo gudrāka kļūst mākslīgā inteliģence, jo vairāk es varu tai uzticēties, bet patiesība ir tieši pretēja. Katra reize, kad es izmantoju jaunu modeli, lai palīdzētu man ar medicīnisku jautājumu vai juridisku dokumentu, es atrodu sevi, kas lido virs dzēšanas pogas, jo es vienkārši nezinu, vai tā izdomā lietas. Mums visiem ir teikts, ka šīs mašīnas kļūst labākas, bet "jo radošāka kļūst mākslīgā inteliģence, jo lielāka iespēja, ka tā melo tev sejā". Tā ir grūta patiesība, ar kuru mēs saskaramies katru dienu. Tieši tāpēc es sāku pētīt Miru. Tā nav tikai vēl viena čatbota mēģinājums kļūt par manu draugu. Tā vietā tā jūtas kā drošības tīkls informācijai, kas man patiešām rūp. Kad es ievietoju kādu saturu tīklā, tā nevis tikai paļaujas uz viena modeļa vārdiem. Tā sadala manu tekstu mazās prasībās un ļauj visai grupai dažādu mākslīgās inteliģences modeļu balsot par to, vai šīs daļas ir patiesas vai nepatiesas. Tā kā šos modeļus vada dažādi cilvēki, kuri tiek sodīti, ja viņi melo, es jūtos, ka beidzot saņemu skaidru atbildi. Tas ir kā žūrija par katru teikumu, ko es rakstu. Man nav jābūt ekspertam blokķēdē vai neironu tīklos, lai redzētu šī vērtību. Es vienkārši gribu zināt, ka dati, ko es izmantoju, nenodara man kaitējumu manā dienā vai karjerā. Šī sistēma maina veidu, kā es mijiedarbojos ar tehnoloģijām, jo tā pārvieto fokusu no tā, cik ātri mākslīgā inteliģence var runāt, uz to, cik pareiza tā patiesībā ir. Man tas ir svarīgi, jo tas beidzot ļauj man izmantot šos rīkus bez nepārtrauktas bailes tikt maldinātam.
Aiz Melno Kasti: Mira un Probabilistisko Minējumu Beigas
Es atceros pirmo reizi, kad redzēju drukas mašīnu muzejā un domāju par to, kā tā ne tikai pārvietoja tintes, bet arī pārvietoja pasauli. Mums tiek teikts, ka mākslīgais intelekts ir tāda pati zibens pudele, bet, ja esmu godīgs, tas vairāk izskatās pēc ļoti dārgas, ļoti pārliecinātas prakses, kas melo tev acīs. Mēs esam iestrēguši šajā purgatorijā, kur modelis var uzrakstīt sonetu par tosteri, bet to nevar uzticēties, lai apstrādātu medicīnisku recepti vai juridisku dokumentu bez cilvēka pavadones, kas tur roku. Rūpniecība ir apsēsta ar mērogu, it kā, palaižot vairāk GPU uz problēmu, tas maģiski novērsīs faktu, ka šie modeļi ir fundamentāli salauzti uzticamības līmenī. Jūs vai nu iegūstat modeli, kas ir konsekvents, bet šaurs un iepriekš noteikts, vai arī iegūstat tādu, kas ir plašs, bet trakulīgi halucina, jo cenšas samierināt tūkstoš pretrunīgu patiesību vienlaicīgi. Tas ir klasiskā precizitātes-precizitātes tirdzniecības off, kas ir mocījusi inženieriju gadsimtiem ilgi, un šobrīd mēs zaudējam šo cīņu.
Es kādreiz uzticējos visam, ko man teica mans mīļākais AI, līdz tas izdomāja viltotu tiesu lietu manas izpētes laikā. Tas bija tā, it kā mani maldinātu draugs, kurš tikai mēģināja iepriecināt mani. Problēma ir tāda, ka šie modeļi ir veidoti, lai būtu pārliecināti, ne vienmēr pareizi. Es sāku meklēt veidu, kā to labot, un tā es atradu Miru. Tā ir tīkla sistēma, kas maina mūsu mijiedarbību ar AI, ne tikai ņemot vienu modeli par patiesību. Tā vietā, lai man būtu jāpārbauda katra teikuma pareizība, sistēma sadala manus tekstus sīkos apgalvojumos un nosūta tos uz dažādiem modeļiem, lai redzētu, vai tie piekrīt. Tas ir tā, it kā katram rakstam būtu žūrija. Šī kolektīvā gudrība ir vienīgais veids, kā pamanīt tās smalkās kļūdas, kas pirmajā acu uzmetienā izskatās pilnīgi normālas. Mums jāapzinās, ka "viens modelis ir slēgta telpa bez logiem un bez iespējas redzēt patiesību", jo tas zina tikai to, ko tam teica apmācības laikā. Mira atver šos logus, ievedot dažādas perspektīvas no visas tīmekļa. To lietot ir kā beidzot iegūt drošības tīklu. Man nav jārūpējas par to, ka nejauša kļūda sabojās manu darbu, jo tīkls izmanto ekonomiskos risinājumus, lai nodrošinātu, ka pārbaude ir godīga. Ja modelis melo vai uzmin, tas zaudē naudu. Tas novirza mūs prom no aklās ticības un uz faktisko uzticamību. Man tas ir svarīgi, jo vēlos izmantot AI augstām likmēm paredzētiem uzdevumiem bez nepārtrauktām bailēm, ka slēpta halucinācija iznīcinās visu projektu.
Es esmu redzējusi pietiekami daudz AI troņa, bet Mira patiešām nosaka patiesības cenu
Es esmu pavadījusi pārāk daudz naktis, skatoties uz baltajiem dokumentiem, kas sola mēnesi, bet piegādā tikai izcili sagatavotu izklājlapu, tāpēc, kad Mira komanda sāka runāt par savu ekonomiskās drošības modeli, mans ciniskais reflekss uzreiz aktivizējās. Lielākā daļa cilvēku šajā jomā joprojām ir apsēsti ar vecmodīgo pierādījumu par darbu, kur mēs patērējam pietiekami daudz elektrības, lai nodrošinātu mazu valsti, tikai lai atrisinātu matemātikas problēmas, par kurām neviens patiesībā neinteresējas, bet Mira mēģina apgriezt scenāriju, padarot šo darbu noderīgu AI laikmetam. Viņi apvieno pierādījumu par darbu un pierādījumu par likmi, jo saprata, ka AI iznākumu verificēšana ir netīra, augsta riska spēle, ko nevar atstāt vienam, kļūdainam melnam kastam.
Es agrāk domāju, ka jo vairāk parametru ir AI, jo gudrāks tas kļūs, bet pēdējā laikā esmu sapratis, ka būt lielākam nenozīmē būt pareizam. Katru reizi, kad prasu čatbotam par sarežģītu medicīnisku skaidrojumu vai koda fragmentu, es jūtos, it kā spēlētu azartspēles. Tas izklausās pārliecinoši, bet bieži vien tas ir tikai minējums, balstoties uz modeļiem. Šeit man nāk palīgā Mira. Tā vietā, lai paļautos tikai uz viena modeļa vārdiem, šī tīkla ļauj visai grupai dažādu AI modeļu aplūkot to pašu informācijas gabalu. Tas sadala garu rakstu vai dokumentu mazās, atsevišķās prasībās un lūdz virkni neatkarīgu pārbaudītāju balsot par to, vai šīs prasības patiešām ir patiesas. Tas ir kā žūrijas ekspertiem, nevis vienai personai, kura varētu halucinēt. Grūtais patiesības aspekts ir tas, ka "neviens vienīgs modelis nekad nevar būt pilnīgi precīzs, jo tā apmācīšana būt radošam arī padara to pakļautu melošanai." Mēs esam nonākuši pie punkta, kur mēs nevaram vienkārši turpināt pievienot vairāk datu un cerēt uz labāko. Ar Miru šiem modeļiem ir reālas ekonomiskās sekas, ja tie kļūdās, tāpēc tie ir motivēti būt godīgi. Es beidzot sāku just, ka varu izmantot šos rīkus lietām, kas patiešām ir svarīgas, piemēram, manai veselībai vai manām finansēm, nebaidoties nepārtraukti pārbaudīt katru teikumu. Tas vairs nav par viena superinteliģenta dieva modeļa radīšanu. Tas ir par sistēmas veidošanu, kur dažādas perspektīvas uztver cita citu kļūdas. Man tas ir svarīgi, jo vēlos izmantot AI, lai patiešām risinātu problēmas, nevis tikai ģenerētu ticamu skanošu muļķību.